Lielākā daļa autovadītāju izvēlas motoreļļu pēc viskozitātes, 5W-30, 0W-20 vai 5W-40. Tomēr viskozitāte parāda tikai eļļas uzvedību dažādās temperatūrās un neko nepasaka par tās ekspluatācijas īpašībām: vai eļļa izturēs konkrētā dzinēja slodzi, vai tā ir saderīga ar katalizatoru vai daļiņu filtru un vai tā atbilst nepieciešamajam nomaiņas intervālam.

Kāpēc radās pielaides

Attīstoties dzinējiem, parādījās turbokompresori, tiešā degvielas iesmidzināšana, katalizatori, daļiņu filtri un pagarināti eļļas nomaiņas intervāli. Vienas SAE klasifikācijas, kas apraksta tikai viskozitāti, vairs nepietika.

Katra no šīm tehnoloģijām izvirza eļļai savas prasības. Turbopūte un tiešā iesmidzināšana paaugstina darba temperatūru un slodzi uz eļļas plēvi. Daļiņu filtri un katalizatori ir jutīgi pret sulfātpelnu, fosfora un sēra saturu eļļā, šie elementi var aizsprostot filtra poras un samazināt katalizatora efektivitāti. Pagarināti nomaiņas intervāli prasa noturīgāku pret oksidēšanos un izturīgāku piedevu paketi. Tieši tāpēc SAE viskozitātes vien vairs nepietika, un radās papildu klasifikācijas sistēmas.

Pielaižu vēsture

API, ACEA un ražotāja pielaides

API nosaka minimālo ekspluatācijas īpašību līmeni. ACEA nosaka Eiropas prasības, kas parasti ir stingrākas nekā amerikāņu un ņem vērā Eiropas dzinēju īpatnības un emisiju prasības. Ražotāja pielaides apstiprina atbilstību konkrētām autoražotāja prasībām un ir precīzākais izvēles kritērijs.

Kā veidots API kods un kā tas mainījies

API klasifikācija sastāv no diviem burtiem. Pirmais burts norāda dzinēja tipu: S (Spark, "dzirkstele") apzīmē benzīna dzinējus, C (Compression, "saspiešana") - dīzeļdzinējus. Otrais burts norāda kategorijas līmeni: jo tālāk tas atrodas no alfabēta sākuma, jo jaunāks un prasīgāks ir standarts. Burti I, K un O šajā secībā netiek izmantoti, lai tos nesajauktu ar citām apzīmējumu sistēmām. Pirmā API klasifikācija tika publicēta 1947. gadā, un kopš tā laika tā regulāri tiek atjaunināta līdz ar dzinēju attīstību.

Dīzeļdzinējiem pastāv atsevišķa kategoriju secība ar burtu C.

API izstrādā savas kategorijas tā, lai jaunāka kategorija parasti būtu atpakaļsaderīga ar vecākām tā paša dzinēja tipa prasībām. Tomēr tas neatceļ nepieciešamību pārbaudīt tieši to kategoriju, ko norādījis autoražotājs, jo atsevišķos gadījumos (piemēram, veciem dzinējiem vai šaurspecializētām kategorijām, piemēram, FA-4) pārāk jauna vai nesaderīga formula var būt nevēlama.

Papildus burtu kategorijai uz API zīmes ("virtuļa") var būt atsevišķa atzīme Resource Conserving (RC). Tā nozīmē, ka eļļa ir izturējusi papildu degvielas ekonomijas testu salīdzinājumā ar etalona eļļu, un vienmēr parādās kopā ar pamatkategoriju, nevis tās vietā. RC atzīmes trūkums nenozīmē, ka eļļa ir sliktāka: tas vienkārši nozīmē, ka ražotājs nav deklarējis vai apstiprinājis tieši šo atsevišķo testu.

ILSAC standarts un tā saistība ar API

ILSAC (International Lubricant Standardization and Approval Committee) ir komiteja, ko 1992. gadā izveidoja amerikāņu un japāņu autoražotāji. ILSAC standarti tiek veidoti, pamatojoties uz API kategorijām, taču pievieno stingrākas prasības degvielas ekonomijai un tiek apzīmēti kā GF (Gasoline Fueled). ILSAC standarti attiecas tikai uz benzīna dzinējiem un tikai uz noteiktām viskozitātēm.

Ko nozīmē ACEA kategorijas

ACEA (European Automobile Manufacturers' Association) klasifikācija iedala eļļas vairākās burtu kategorijās pēc dzinēja tipa un saderības ar izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām. Atšķirībā no API, ACEA kategorijas periodiski netiek tikai papildinātas, bet pilnībā pārskatītas: novecojušas kategorijas tiek atceltas, un to vietā tiek ieviestas jaunas.

Kategorijas C radās vēlāk nekā pārējās tieši sakarā ar daļiņu filtru un katalizatoru izplatību: eļļām ar paaugstinātu pelnu, sēra un fosfora saturu šādos dzinējos ir aizliegts nonākt izplūdes sistēmā, jo tas var priekšlaicīgi sabojāt dārgas sastāvdaļas.

Kā uzzināt savam automobilim nepieciešamo pielaidi

Precīza pielaide jūsu automobilim ir norādīta lietošanas rokasgrāmatā. Tieši šis dokuments, nevis vispārīgi ieteikumi internetā, ir galvenais avots, izvēloties eļļu.

Izplatīti maldīgi priekšstati

Visas 5W-30 eļļas ir vienādas.

Nē. Vienas viskozitātes eļļām var būt dažādas piedevu paketes un dažādas pielaides, tātad arī atšķirīgas ekspluatācijas īpašības un saderība ar konkrētiem dzinējiem.

Ja der viskozitāte, der arī eļļa.

Nē. Viskozitāte nosaka tikai eļļas plūstamību dažādās temperatūrās. Nepieciešams arī ievērot ražotāja pielaidi, kas atbild par ķīmisko sastāvu un saderību ar konkrētu dzinēju.

Eļļa ar augstāku pielaidi vienmēr ir labāka.

Nē. Jaunāka vai augstāka API vai ACEA kategorija ne vienmēr der konkrētam dzinējam. Svarīga ir precīza atbilstība autoražotāja norādītajai pielaidei, nevis augstāka kategorija pati par sevi.

Tikai dīlera oriģinālajai eļļai ir vajadzīgā pielaide.

Ne gluži. Oficiālas ražotāja pielaides autoražotāji piešķir citiem eļļu ražotājiem, kas izturējuši attiecīgos testus un apmaksājuši sertifikācijas procedūru, kas var būt diezgan dārga. Tieši tāpēc ne katrs kvalitatīvs produkts saņem oficiālu pielaidi: ražotājam tās ir jūtamas izmaksas, kas ne vienmēr attaisnojas konkrētam tirgum vai pārdošanas apjomam.

Līdzās eļļām ar oficiālu pielaidi tirgū ir arī eļļas, ko ražotājs deklarējis kā atbilstošas noteiktas pielaides prasībām vai ieteiktas tai, bez formālas sertifikācijas pie autoražotāja. Šī ir izplatīta un pilnīgi funkcionējoša prakse: šādu eļļu arī var izmantot, un tās kvalitāti nosaka specifikācijas un ražotāja reputācija, nevis vienīgi sertifikācijas esamība.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai drīkst iepildīt eļļu ar augstāku pielaidi, nekā prasa ražotājs?

Parasti jaunāka API vai ACEA kategorija tam pašam dzinēja tipam ir atpakaļsaderīga, taču precīza atbilstība ražotāja pielaidei paliek prioritārais izvēles kritērijs.

Ko darīt, ja automobilim nav eļļas ar precīzi nepieciešamo pielaidi?

Var izvēlēties eļļu, ko ražotājs deklarējis kā atbilstošu nepieciešamās pielaides prasībām vai ieteiktu tai, pat bez formālas sertifikācijas pie autoražotāja. Pietiek pārbaudīt eļļas tehnisko aprakstu un pārliecināties, ka viskozitāte un nepieciešamā kategorija ir norādītas pareizi.

Vai pielaide atšķiras benzīna un dīzeļa dzinējiem?

Parasti jā: API tas atspoguļots pirmajā burtā (S benzīna, C dīzeļa dzinējiem), bet ACEA - dažādās burtu kategorijās (A, B, C, E). Tajā pašā laikā daudzas eļļas saņem uzreiz divas pielaides un der abu tipu dzinējiem vienlaikus, piemēram, kategorija ACEA A3/B4 no paša sākuma apvieno prasības gan benzīna, gan dīzeļa dzinējiem.

Vai, mainot zīmolu, jāmaina eļļas pielaide?

Nē, mainot zīmolu, svarīgi saglabāt to pašu ražotāja pielaidi, viskozitāti un autoražotāja norādītās API un ACEA kategorijas, nevis orientēties uz iepriekšējās eļļas zīmolu.

Secinājums

Izvēloties eļļu, orientējieties vispirms uz automobiļa ražotāja pielaidi, tad uz API vai ACEA prasībām un tikai pēc tam uz SAE viskozitāti. Tieši šāda secība garantē, ka eļļa ne tikai derēs pēc plūstamības, bet arī pilnībā nodrošinās dzinēja aizsardzību, saderību ar izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām un nepieciešamo nomaiņas intervālu.